Kā stiprināt imunitāti ar dabīgiem preparātiem?

Stipra imunitāte ir viena no lielākajām vērtībām, jo tas nozīmē, ka iespēja saslimt ar dažādām kaitēm ir minimāla. Mūsdienās tiek reklamētas visdažādākās zāles un uztura bagātinātāji, kuri stiprina imunitāti. Liela daļa no tiem izpilda savu mērķi, bet tajā pašā laikā var nodarīt ļaunumu veselībai kādā citā veidā, piemēram, bojājot aknas vai nieres. Par laimi tādu pašu efektu var panākta arī ar ļoti daudziem dabīgiem līdzekļiem, turklāt bez izteiktām blaknēm.

Tiesa gan viss nav tik vienkārši kā varēt šķist. Imunitāte nav kas tāds, ko var uzlabot ar kādu konkrētu preparātu. Lai saprastu kā imunitāti var stiprināt, ir jāzina, kas imunitāte vispār ir? Pēc definīcijas imunitāte ir spēja atvairīt dažādus, ķermenim nevēlamus bioloģiskos organismus un citas nevēlamas izmaiņas dažādu orgānu un orgānu sistēmu darbībā. Šo imunitāti veido baltie asins ķermenīši jeb leikocīti un citas olbaltumvielas, kas uzbrūk šim nevēlamajam svešķermenim vai nelabvēlīgajam procesam cilvēka organismā. Pie imūnsistēmas orgāniem pieskaitāmi arī limfmezgli, liesa un mandeles, jo tie izdala sekrētus, kas spēj pasargāt cilvēku pret saslimšanām, tomēr vēl joprojām nav zināmi visi imūnsistēmas komponenti cilvēka ķermenī. Tas ļoti sarežģī imunitātes stiprināšanas iespējas, tomēr ir iespējams stiprināt tos orgānu, kuru iesaiste imūnsistēmā ir skaidri zināma, kā arī lietot uzturā produktus, kuriem pašiem piemīt spēja iznīcināt negatīvos svešķermeņus.

Pirmais produkts, kas labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu ir visiem labi zināmais ķiploks. Šī auga spēju pasargāt pret slimībām, cilvēki zina jau ļoti sen, bet ne visi spēj izskaidrot, kā tas darbojas. Ķiplokos ir dažādi organiski savienojumi, kuriem, iedarbojoties savā starpā, tiek veidotas vielas, kas spēj cīnīties pret baktērijām un sēnītēm. Tas arī ir iemesls, kāpēc ķiplokus iesaka ēst gripas laikā, tomēr ir pierādīts, ka daudz veiksmīgāk ķiploki spēj palīdzēt samazināt holesterīnu un normalizēt asinsspiedienu, nevis cīnīties ar gripu.

Medus un citi bišu produkti lieliski spēj gan cīnīties ar mikrobiem, gan iekaisumiem. Medū ir ļoti daudz cilvēka organismam nepieciešamu minerālvielu, vitamīnu un dažādu citu vērtīgu organisko savienojumu. Ir pierādīts, ka apēdot aptuveni vienu ēdamkaroti cukura dienā, samazinās iespēja saslimt ar vīrusu infekcijām, turklāt medus var tikt izmantots ne tikai imunitātes stiprināšanai, bet arī kā zāles, gadījumos, kad slimība jau ir jūs pieveikusi. Vēl medu un propolisu var izmantot kā ziedi, dažādām brūcēm, jo tam piemīt brūces dziedējošs efekts. Ar medus lietošanu gan nedrīkst pārspīlēt, jo tas satur ļoti daudz cukura.

Vistiešākajā veidā imunitāti stiprina dzērvenes. To sastāvā esošās šķiedrvielas, vitamīni un organiskās skābes darbojas kā nelabvēlīgo svešķermeņu apkarotāji. Dzērvenes spēj iznīcināt vīrusus, baktērijas un sēnītes, jo tās satur dabīgos konservantus. Ne velti dzērvenes var glabāties visu ziemu bez jebkādas apstrādes, nepelējot un nepūstot. Dzērvenes arī spēj izārstēt dažādas urīnceļu saslimšanas. Dzērvenes nav obligāti jāēd neapstrādātas. Tik pat vērtīgas, kā svaigas ogas ir arī dzērveņu sukādes, ievārījumi un dzērieni, tikai tie nedrīkst būt pārāk cukuroti.

Arī ingvers spēj gan pasargāt, gan ārstēt. Līdzīgi kā dzērvenēs esošās vielas, arī ingvera organiskie savienojumi spēj uzbrukt organismā nonākušiem, nelabvēlīgiem mikroorganismiem, bet to, ka ingvers ārstē saaukstēšanās slimības un iekaisumus, daudzi noteikti ir pārbaudījuši praksē. Nav labākas zāles pret kakla iekaisumu, kā ingvera tēja vai uzlējums, jo ingverā esošās vielas iznīcina baktērijas, kas dzīvo kaklā un izraisa šīs sāpes.

Kā sevi pasargāt no sirds un asinsvadu slimībām?

Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis, gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Latvijā, pēdējo gadu laikā, tie ir aptuveni 55% no visiem mirušajiem, bet Eiropā aptuveni 40%. Bēdīgākais šajā statistikā ir tas, ka atšķirībā no daudzām citām slimībām, ar kardiovaskulārajām slimībām cilvēki bieži vien sirgst tikai tāpēc, ka pienācīgi nerūpējas par savu ķermeni. Ja vien cilvēki ikdienā vairāk piedomātu pie saviem paradumiem un sāktu dzīvot veselīgāk, šo īpatsvaru varētu ievērojami samazināt. Noteikti ņemiet vērā sekojošos padomus, lai samazinātu iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Pirmkārt, ir jārūpējas par savu figūru. Liekais svars neietekmē tikai ārējo izskatu, tam ir ļoti liela ietekme uz sirds un asinsvadu veselību. Patiesībā liekais svars ir labākais indikators, pēc kura var noteikt, vai esat kardiovaskulāro saslimšanu riska grupā. To, kāds ir normāls svars, visvieglāk var noteikt, aprēķinot ķermeņa masas indeksu. To var aprēķināt dalot savu ķermeņa svaru kilogramos ar ķermeņa garumu metros, kas kāpināts kvadrātā. Ja iegūtais cipars ir robežās no 18,5 līdz 24,9, jums ir veselīgs svars. Ja cipars ir mazāks, tad svars nepietiekams un jums var draudēt dažādas citas saslimšanas, bet ja cipars ir lielāks, jums ir liekais svars un pastāv liela iespējas saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām. Tomēr ķermeņa masas indekss nav vienīgais rādītājs. Īpaši jāuzmanās tiem cilvēkiem, kuriem tauki uzkrājas vidukļa daļā.

Ja jūsu ķermeņa masas indekss pārsniedz normu, jāsāk rīkoties. Pirmā lieta, kas jāievēro, ir pareiza diēta. Dieta nebūt nenozīmē ekstrēmu badošanos. tas nozīmē veselīgu un sabalansētu ēdienu patērēšanu. Labākais variants būtu doties pie uztura speciālista, kurš palīdzēs sastādīt katram cilvēkam piemērotu ēdienkarti, ņemot vērā gan nepieciešamību veselīgā veidā nomest svaru, gan individuālās vajadzības, kā, piemēram, alerģijas un ēdiena gaumi. Ja tomēr nevēlaties doties pie speciālista, atcerieties, ka ir jāizvairās no trekniem, ceptiem ēdieniem, cukurotiem ēdieniem un sālītiem ēdieniem. Galvenās uzturvielu grupas, kas jāpatērē ir graudaugi, augļi un dārzeņi. Nelielos daudzumos uzturā jālieto arī liesa gaļa un citi dzīvnieku izcelsmes produkti. Pēc iespējas vairāk vajadzētu atturēties no produktiem, kas satur daudz ogļhidrātu. Papildus visam minētajam ir arī jādzer daudz ūdens.

Bez ēšanas, liela uzmanība jāpievērš arī fiziskajām aktivitātēm. Būtu ieteicams veikt kardiovaskulāros treniņus vismaz 30 minūtes dienā. Ja tas nav iespējams, varat arī treniņu skaitu samazināt, bet tas vienalga ir jādara regulāri. Pie kardiovaskulārajiem treniņiem ir pieskatāma, piemēram, skriešana, peldēšana un braukšana ar velosipēdu, ātra iešana, nūjošana utt. Šādas aktivitātes efektīvi dedzina kalorijas un uzlabo sirdsdarbību.
Lai sirds būtu vesela noteikti jāatsakās arī no cigaretēm un alkohola. Smēķēšana var izraisīt ne vien sirds slimības, bet arī plaušu vēži. Tas ir nāvējošs ieradums, no kura jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk. Arī neregulāra smēķēšana negatīvi ietekmē veselību. Alkohols nav tik bīstams, bet ar to nevajag aizrauties. Glāze sarkanvīna reizi nedēļā sirdij var nākt pat par labu un uzlabot asinsriti, bet nekādā gadījumā alkoholu nedrīkst lietot lielos daudzumos. Atļautais daudzums dienā ir 500ml alus, 150ml vīna vai 40ml stiprā alkohola.

Vēl noteikti ir jāvelta pienācīgi daudz laika kvalitatīvam miegam un atpūtai. Ieteicams gulēt vismaz 7 stundas diennaktī, lai smadzenes varētu apstrādāt visu uzņemto informāciju un jūs varētu uzņemt jaunu enerģiju. Sevis pārpūlēšana ir sākums ne tikai sirds un asinsvadu slimībām, bet arī ļoti daudzām citām saslimšanām.

Kā izvairīties no infekciju slimībām?

Kad uzliesmo kāda infekciju slimība, visa sabiedrība satraucas par to. Satraukumam šādās situācijās tiešām ir pamats, jo infekciju slimības ir ļoti lipīgas. Ar tām var inficēties pilnīgi jebkurš, ja vien pret tām nav mākslīgi vai dabīgā ceļā izveidojusies imunitāte. Mākslīgo imunitāti var iegūt vakcinējoties, bet vakcīnas ir pieejams tikai pret ļoti nelielu daļu no visām infekciju slimībām. Pilnībā sevi pasargāt no saslimšanas nav iespējams, bet ir vairāki veidi, kā saslimšanas iespēju samazināt līdz minimumam.

Lai zinātu, kā no infekciju slimībām izvairīties, sākumā ir jāsaprot, kas tās īsti ir un kā tieši ar tām var inficēties. Pēc būtības infekciju slimības ir dažādu organismu izraisīti konkrētu orgānu darbības traucējumi. Šie slimības izraisoši organismi ir, piemēram, baktērijas, vīrusi, sēnītes vai parazīti. Šādi organismi ir satopami it visur, bet ne visi no tiem nodara ļaunumu citiem organismiem, turklāt arī daudzi slimības izraisošie organismi nav cilvēkiem bīstami, jo imūnsistēma ar tiem viegli tiek galā. Gandrīz visas infekciju slimības ir lipīgas jeb nododamas citiem. Tas var notikt dažādos veidos. Visbiežāk infekciju slimības tiek nodotas tiešā veidā, caur dažādiem ķermeņa izdalījumiem, piemēram, siekalām, asinīm, spermas utt., bet dažas tiek nodotas arī netiešā veidā, caur citiem organismiem, piemēram, insektu vai dzīvnieku kodumiem. Vēl inficēšanās var notikt arī ēdot neapstrādātu vai nepareizi apstrādātu pārtiku un dzerot ūdeni, kurā mitinās slimības izraisošie organismi. Katra infekcijas slimība izpaužas citādāk, bet parasti novērojams drudzis, gremošanas traucējumi, nogurums un muskuļu sāpes. Vairums no tām ir diezgan viegli pārslimojamas, bet tās var izraisīt ļoti nopietnus orgānu vai orgānu sistēmu traucējumus, tāpēc noteikti iz jāzina kā sevi maksimāli pasargāt.

Pirmais un svarīgākais padoms – vienmēr mazgājiet rokas. To noteikti būsiet dzirdējuši jau iepriekš un ne reizi vien, bet tas tiešām ir labākais un vienkāršākais veids kā sevi pasargāt no inficēšanās. Nevajag pret šo ieteikumu izturēties pavirši. Rokas tiešām ir jāmazgā katru reizi, kad esat bijis ārpus savas dzīvesvietas. Pat tad ja aizejat tikai līdz vietējam veikalam, pēc tam ir jānomazgā rokas, jo jūs neverat zināt, kurš pirms tam ir pieskāries tām pašām lietām, kurām jūs. Pats svarīgākais ir nomazgāt rokas pirms ēšanas un svarīgi ir to darīt pareizi. Ja mazgājat rokas kādā sabiedriskā vietā, ir ļoti svarīgi atcerēties, ka pēc roku mazgāšanas nedrīkst aizgriezt krānu ar tikko nomazgātajām rokām. Tas jādara ar salveti, lai no jauna nesaskartos ar slimību izraisošajiem organismiem.

Vēl viens ieteikums ir vakcinēties pret visām infekciju slimībām, pret kurām ir pieejamas vakcīnas. Tas gandrīz pilnībā izslēdz risku saslimt ar konkrētajām infekciju slimībām. Daudzi izvēlas nevakcinēties, jo baidās no komplikācijām, bet mūsdienu medicīnā, smagas komplikācijas ir sastopamas ļoti reti. Tieši vakcīnas ir izskaudušas daudzas ļoti nopietnas slimības, kas laupījušas neskaitāmas dzīvības, kā, piemēram, bakas un mēris.

Svarīgi ir arī pareizi apstrādāt un uzglabāt pārtiku. Pirms svaigu pārtikas produktu lietošanas tie noteikti ir kārtīgi jānomazgā. Piemēram, uz augļiem un dārzeņiem var atrasties ļoti daudz dažādu mikroorganismu, tāpēc ir svarīgi, pirms ēšanas, tos nomazgāt. Arī gaļā un citos dzīvnieku izcelsmes produktos, kas nav pareizi termiski apstrādāti var būt šie organismi, jo īpaši parazīti, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst lietot uzturā neapstrādātu vai nepasterizētu dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Arī ēdiena uzglabāšanai ir jāpievērš liela vērība, jo siltumā ātri vien savairojas baktērijas un sēnītes. Vienmēr piedomājiet, vai tas ko ēdat ir tīrs un drošs.
Svarīgi ir arī nodarboties ar drošu seksu. Ja neesat pārliecināts, ka seksa partnerim nav kāda infekciju slimība, noteikti izsargājaties, lietojot prezervatīvus, jo tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no inficēšanās. Arī skūpstīšanās ar ne pārāk labi zināmiem cilvēkiem nav ieteicama, jo arī siekalās var atrasties slimību izraisītāji.

Nekad neizmantojiet citu cilvēku kosmētiku vai higiēnas preces, kā, piemēram, dvieļus, skuvekļus, zobu birsti, ķemmi, lūpu krāsu un jebko citu, kas ir atradies tiešā kontaktā ar kāda cita ķermeņa izdalījumiem. Arī citu cilvēku glāžu un galda piederumu izmantošana nav ieteicama, ja tie pirms iepriekšējās lietošanas reizes nav mazgāti siltā ūdenī.