Kā sevi pasargāt no sirds un asinsvadu slimībām?

Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis, gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Latvijā, pēdējo gadu laikā, tie ir aptuveni 55% no visiem mirušajiem, bet Eiropā aptuveni 40%. Bēdīgākais šajā statistikā ir tas, ka atšķirībā no daudzām citām slimībām, ar kardiovaskulārajām slimībām cilvēki bieži vien sirgst tikai tāpēc, ka pienācīgi nerūpējas par savu ķermeni. Ja vien cilvēki ikdienā vairāk piedomātu pie saviem paradumiem un sāktu dzīvot veselīgāk, šo īpatsvaru varētu ievērojami samazināt. Noteikti ņemiet vērā sekojošos padomus, lai samazinātu iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Pirmkārt, ir jārūpējas par savu figūru. Liekais svars neietekmē tikai ārējo izskatu, tam ir ļoti liela ietekme uz sirds un asinsvadu veselību. Patiesībā liekais svars ir labākais indikators, pēc kura var noteikt, vai esat kardiovaskulāro saslimšanu riska grupā. To, kāds ir normāls svars, visvieglāk var noteikt, aprēķinot ķermeņa masas indeksu. To var aprēķināt dalot savu ķermeņa svaru kilogramos ar ķermeņa garumu metros, kas kāpināts kvadrātā. Ja iegūtais cipars ir robežās no 18,5 līdz 24,9, jums ir veselīgs svars. Ja cipars ir mazāks, tad svars nepietiekams un jums var draudēt dažādas citas saslimšanas, bet ja cipars ir lielāks, jums ir liekais svars un pastāv liela iespējas saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām. Tomēr ķermeņa masas indekss nav vienīgais rādītājs. Īpaši jāuzmanās tiem cilvēkiem, kuriem tauki uzkrājas vidukļa daļā.

Ja jūsu ķermeņa masas indekss pārsniedz normu, jāsāk rīkoties. Pirmā lieta, kas jāievēro, ir pareiza diēta. Dieta nebūt nenozīmē ekstrēmu badošanos. tas nozīmē veselīgu un sabalansētu ēdienu patērēšanu. Labākais variants būtu doties pie uztura speciālista, kurš palīdzēs sastādīt katram cilvēkam piemērotu ēdienkarti, ņemot vērā gan nepieciešamību veselīgā veidā nomest svaru, gan individuālās vajadzības, kā, piemēram, alerģijas un ēdiena gaumi. Ja tomēr nevēlaties doties pie speciālista, atcerieties, ka ir jāizvairās no trekniem, ceptiem ēdieniem, cukurotiem ēdieniem un sālītiem ēdieniem. Galvenās uzturvielu grupas, kas jāpatērē ir graudaugi, augļi un dārzeņi. Nelielos daudzumos uzturā jālieto arī liesa gaļa un citi dzīvnieku izcelsmes produkti. Pēc iespējas vairāk vajadzētu atturēties no produktiem, kas satur daudz ogļhidrātu. Papildus visam minētajam ir arī jādzer daudz ūdens.

Bez ēšanas, liela uzmanība jāpievērš arī fiziskajām aktivitātēm. Būtu ieteicams veikt kardiovaskulāros treniņus vismaz 30 minūtes dienā. Ja tas nav iespējams, varat arī treniņu skaitu samazināt, bet tas vienalga ir jādara regulāri. Pie kardiovaskulārajiem treniņiem ir pieskatāma, piemēram, skriešana, peldēšana un braukšana ar velosipēdu, ātra iešana, nūjošana utt. Šādas aktivitātes efektīvi dedzina kalorijas un uzlabo sirdsdarbību.
Lai sirds būtu vesela noteikti jāatsakās arī no cigaretēm un alkohola. Smēķēšana var izraisīt ne vien sirds slimības, bet arī plaušu vēži. Tas ir nāvējošs ieradums, no kura jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk. Arī neregulāra smēķēšana negatīvi ietekmē veselību. Alkohols nav tik bīstams, bet ar to nevajag aizrauties. Glāze sarkanvīna reizi nedēļā sirdij var nākt pat par labu un uzlabot asinsriti, bet nekādā gadījumā alkoholu nedrīkst lietot lielos daudzumos. Atļautais daudzums dienā ir 500ml alus, 150ml vīna vai 40ml stiprā alkohola.

Vēl noteikti ir jāvelta pienācīgi daudz laika kvalitatīvam miegam un atpūtai. Ieteicams gulēt vismaz 7 stundas diennaktī, lai smadzenes varētu apstrādāt visu uzņemto informāciju un jūs varētu uzņemt jaunu enerģiju. Sevis pārpūlēšana ir sākums ne tikai sirds un asinsvadu slimībām, bet arī ļoti daudzām citām saslimšanām.