Viss par pēršanos ar pirts slotiņām

Iešana pirtī nereti tiek apvienota ar dažādām kosmētiskām un ārstnieciskām procedūrām, jo atveroties ādas porām, to ietekme ir daudz efektīvāka. Viena no zināmākajām procedūrām ir pēršanās ar dažādām pirts slotiņām. Šī procedūra ir īpaši izteikta ziemeļu valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Citviet pēršanās rituāli pat tiek uzskatīti par visai sadistiskiem un nosodošiem, taču pēršanās patiesībā nav nedz sāpīga nedz nepatīkama, ja šis rituāls tiek veikts pareizi, turklāt tai ir ļoti labvēlīgs efekts uz ādu un visu organismu. Tad nu pastāstīsim mazliet vairāk par pēršanos un pirts slotiņām.

Pēršanās procesam ir labvēlīga ietekme gan pašu augu slotiņu bioķīmiskā sastāva dēļ, gan arī mehānisko pieskārienu dēļ. Ja runājam par pēršanās procesu, kā par mehānisku masāžu, tad labvēlīgā ietekme galvenokārt izpaužas kā asinsrites uzlabošana un līdz ar to arī vielmaiņas un citu procesu veicināšana. Kā jau jebkura ķermeņa masāža, tā veicina ļoti daudzus procesus organismā, tādējādi pastiprinot imunitāti un ārstējot dažādas veselības problēmas. Protams, tam ir arī kosmētiska ietekme, proti, pēršanās padara ādu tvirtāku, mazina celulītu un pat palīdz cīņā ar lieko svaru.

Tomēr svarīgākais pēršanās procesā ir tas, ka no augiem gatavotās slotiņas ir pilnas ar organismam noderīgām bioķīmiskām vielām, ko satur konkrētie augi. Pirtī, karstuma rezultātā atveras ādas poras, līdz ar to, organisms caur ādu viegli var uzņemt gan vitamīnus, gan ēteriskās eļļas, gan arī citas vielas. Tas, kādas vielas tieši tiek uzņemtas un kāda ir to ietekme, protams, ir atkarīgs no slotiņu materiāla. Šeit būs daži piemēri:

  • Bērza slotiņas – tās ir visbiežāk izmantotās pirtsslotas. Daudzi, pirmkārt, novērtē bērzu slotiņu patīkamo aromātu, taču bērzu fitoncīdi un ēteriskās eļļas ir ļoti veselīgas. Pirmkārt, bērzs ļoti labi ietekmē elpceļus, attīrot bronhus. Bērzam ir arī izteikta pretiekaisuma iedarbība. Tas arī attīra ādu un padara to tvirtu.
  • Liepas slotiņas – arī liepas slotiņas ir ļoti aromātiskas, jo īpaši tad, ja tās ievāktas un sietas liepu ziedēšanas laikā. Liepai pašai par sevi ir sviedrējošs efekts (tieši tāpēc saaukstēšanās slimību gadījumā iesaka dzert liepziedu tēju), tāpēc pēršanās ar liepu slotiņām vēl vairāk pastiprina sārņu un toksīnu izvadīšanos no organisma, ejot pirtī.
  • Ozola slotiņas – tās ir īpaši labvēlīgas tieši ādai. Ozols mazina ādas taukošanos un padara ādu tvirtu un matētu. Tāpat ozolam piemīt arī pretiekaisuma iedarbība. Dziednieki uzsver arī ozola enerģētiskās īpašības, jo tam piemītot īpaši spēcīga pozitīvā enerģija, kas spējot uzlādēt cilvēku,
  • Skujkoku slotiņas – drosmīgākie var izmantot arī skuju slotiņas. Kā jau zināms, skujas mēdz būt visai asas un durstīgas, tāpēc pēršanās var būt mazliet nepatīkama, pat tad, ja slotas tiek mērcētas, taču tām ir ļoti labvēlīga ietekme uz ādu. Tas ir brīnumlīdzeklis cīņā pret celulītu un skujkoku ēteriskās eļļas arī padara ādu tvirtu. Cilvēkiem ar ļoti maigu ādu gan kas tāds nav ieteicams.

Kas ir homeopātiskās zāles?

Cilvēkiem vēl joprojām ir ļoti vājas zināšanas par to, kas ir homeopātija. Daudzi vispār nezina, ko tas nozīmē, bet citiem ir maldīgs priekšstats par to, jo sabiedrībā bieži vien šāda veida medikamentus jauc ar tautas medikamentiem vai dziedniecības līdzekļiem. Mediķi, turpretī, par homeopātiskajām zālēm ir diezgan labi informēti un arvien biežāk tos iesaka saviem pacientiem.

Homeopātisko zāļu idejas autors ir vācu ārsts Zamuels Hānemans, 18. gadsimta beigās. Kā galveno homeopātijas pamatprincipu viņš izvirzīja to, ka līdzīgs ir jāārstē ar līdzīgu. Tas nozīmē, ka slimības ir jāārstē ar tādām zālēm, kas veselam cilvēkam izraisītu tādus pašus simptomus, kā šī slimība. Piemēram, drudzis ir jāārstē ar odzes indi, jo šī inde pati izraisa drudzi. Sākumā tas varētu šķist absurdi, bet tas darbojas.

Pašas zāles parasti tiek iegūtas tieši no dažādām dabā atrodamām indēm, piemēram, indīgiem augiem un dzīvniekiem, kuras tradicionālajā medicīnā neizmanto. Šīs indes mēdz būt pat ļoti spēcīgas un viens miligrams tās var izsaukt nāvi, taču homeopātiskajos preparātos tās ir ļoti nelielās koncentrācijas. Pastāv uzskats, ka mazāka aktīvās vielas koncentrācija zāles padara tieši efektīvākas. Viena no populārākajām homeopātisko zāļu iegūšanas metodēm ir atšķaidīšana. Tas notiek spirtam, ūdenim vai kādai citai vielai pārņemot aktīvās vielas īpašības. Parasti aktīvās vielas tiek ieliktas vienā traukā ar šķīdinātāju un tad aktīvi kratītas. Daudzi homeopāti skaidro, ka aktīvo vielu īpašības ūdens pārņem tieši tāpēc, ka tam ir īpašas spējas pievilkt un atcerēties citas vielas.

Mūsdienās uz gandrīz visiem legāli nopērkamajiem homeopātiskajiem preparātiem ir norādīts tas, kā ir atšķaidītas šīs vielas, bet tas tiek norādīts diezgan sarežģītā veidā. Ir divu dažādu veidu atšķaidījuma skalas – D un C. Pēc C skalas atšķaidījuma proporcija ir 1:100. Tas nozīmē, ka ja uz iepakojuma vai instrukcijā ir norādīts 1C, tad proporcija ir 1:000, kur 1 ir aktīvā viela, bet 100 ir šķīdinātājs. Attiecīgi 2C nozīmē, ka proporcija ir 1:10000, 3C – 1:1000000 utt. D skalā proporcija ir 1:10, tātad 1D nozīmē, ka viela ir atšķaidīta proporcijā 1:10, 2D – 1:100, 3D – 1:1000 utt. Pie atšķaidījuma 26D jeb 13C preparātā nebūs sastopama neviena aktīvās vielas molekula. Ja zālēm atšķaidījums pārsniedz šos lielumus, zāles nebūs efektīvas.

Kaut arī homeopātiskās zāles tiešām bieži vien tiek iegūtas no dabā sastopamiem augiem, tas nav tas pats, kas zāļu tējas vai citi augu preparāti. Parastie augu preparāti netiek atšķaidīti tādos daudzumos, turklāt tie pēc savas iedarbības un ideoloģijas ir daudz līdzīgāki tradicionālās medicīnas preparātiem. Homeopātijas idejas tradicionālā medicīna neatbalsta un pat noliedz. Zinātnieki homeopātisko zāļu iedarbību skaidro ar to, ka slimnieki notic šo zāļu iedarbībai un ar domu spēku sevi motivē atveseļoties, bet fiziku aktīvo vielu iedarbību viņi noliedz.

Tomēr pētījumu rezultāti liecina, ka taisnība ir homeopātijas piekritējiem. Proti, pētījumos, kur daļai slimnieku doti homeopātiskie medikamenti, bet daļai medikamenti bez aktīvo vielu klātbūtnes, veselības uzlabojumus novēroja tikai tai grupai, kas lietoja īstus homeopātiskos medikamentus.

Homeopātiskās zāles ir drošas, tām gandrīz nekad nav blakus parādību un arī to efektivitāte ir pierādīta. Ja nevēlaties katras sīkākās saslimšanas dēļ lietot spēcīgus medikamentus, lūdziet savam ārstam ieteikt piemērotus homeopātiskos preparātus. Jāatceras, ka arī homeopātiskie medikamenti tomēr ietekmē veselību, tāpēc bez ārsta ziņas tos lietot nedrīkst.