Kāpēc mums sāp mugura?

Sāpes mugurā ir viena no izplatītākajām problēmām, it īpaši strādājošo un studējošo cilvēku vidū.

Tie cilvēki, kuri ilgu laiku pavada sēdot – pie automašīnas stūres, aiz sola, pie datora, u. t. t., bieži vien cieš no sāpēm jostas vietā, bet reti kad, pievērš tām pienācīgu uzmanību. Bieži vien tiek uzskatīts, ka šī slimība nav ārstējama un ir jāgaida, kamēr tā pati pāries. Bet īstenībā, viss var būt daudz sarežģītāk nekā liekas. Kādi iemesli var būt tam, ka mums sāp mugura un kādos gadījumos mums ir nepieciešama medicīniskā palīdzība?

Muskuļu slodze

Aptuveni 85% hronisku un epizodisku sāpju gadījumi ir saistīti ar pārlieku lielu slodzi uz jostas vietu. Nebrīnieties, pat ja jūs nenodarbojieties ar sportu, necilājat un nenēsājat smagumus, nerocieties dārzā no rīta līdz vakaram, jūsu muguras muskuļi, katru dienu saņem lielu pārslodzi. Piemēram, kad jūs sēžat pie monitora, tieši muguras muskuļi palīdz balstīt galveno, jūsu ķermeņa masu. Tāpēc, tiem, kuri strādā sēžot pie galda, ārsti iesaka, sēsties pēc iespējas “dziļāk” krēslā un atbalstīties pret tā atzveltni.

Kaut gan jums neviens ārsts neuzstādīs diagnozi “nogurusi mugura”. Parasti, sāpes, kuras nav asas un izteiktas attiecina uz “nenoteiktiem iemesliem” (tas var būt arī īslaicīgs muskuļu vai audu bojājums) un tās tiek ārstētas ar miera stāvokli un pareizu sēdēšanu uz krēsla. Ja sāpes turpinās ilgāk par divām nedēļām, vai arī regulāri atkārtojas, tad vajag lūgt ārstu, lai tas veic sīkāku izmeklēšanu.

Kompresijas lūzums

Amerikas medicīnas asociācija ziņo, ka tādu diagnozi uzstāda aptuveni 4% slimnieku, kuriem ir muguras sāpes. Kompresijas lūzums – tas ir skriemeļa lūzums, kurš parasti visbiežāk lūzt padzīvojušiem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir osteoporoze. Ja ir šī slimība, tad kaulu sastāvā ir notikušas izmaiņas, tie vairs nav tik blīvi un var viegli salūzt zem ķermeņa masas spiediena. Tāpēc lūzumi, kuri tiek gūti traumas rezultātā, šai kategorijai netiek pieskaitīti. Šādos gadījumos var gadīties arī tā, ka pats pacients var nemaz nepamanīt to, ka ir salauzis sev skriemeli, par to var liecināt tikai asas, nepārejošas sāpes.

Tādus lūzumus ārstē ar stingru gultas režīma ievērošanu un ārstnieciskajiem kompleksiem, kuri ir vērsti uz sāpju samazināšanu.

Starpskriemeļu disku trūce

Starpskriemeļu disku trūce ir ļoti izplatīta problēma, kura visbiežāk ir sastopama cilvēkiem pēc 40 gadiem, kaut gan jāsaka, ka pēdējā laikā šī diagnoze tiek uzstādīta arvien jaunākiem cilvēkiem. Iemesls – muskuļu un saistaudu deģenerēšanās. Ar gadiem, jūsu mugurkauls it kā “saraujas” – skriemeļi viens otram piespiežas arvien tuvāk un tuvāk, starpskriemeļu diski tiek saspiesti un izlien ārpus mugurkaula stumbra. Rezultātā – jums var būt saspiestas nervu saknītes un tas izraisa asas sāpes gan mugurkaulā, gan kājās.

Ārstam palīdzēt noteikt, kurā vietā atrodas starpskriemeļu disku trūce, var palīdzēt vieta, kurā ir lokalizējušās sāpes. Bet, lai apstiprinātu to, ka diagnoze ir pareiza, nepieciešams veikt magnētiskās rezonanses tomogrammu.

Spondilolistēze

Šī parādība ir sastopama aptuveni 5 – 7% iedzīvotāju, kaut gan diagnosticēta tiek daudz retāk, tāpēc, ka cilvēki, hroniskām sāpēm jostas vietā, vienkārši vairs nepievērš uzmanību. Spondilolistēzes gadījumā viena skriemeļa kājiņa, parasti tas ir piektais mugurkaula skriemelis, deformējas un sāk “uzmaukties” virsū apakšējam skriemelim un izspiesties vai nu uz priekšpusi, vai mugurpusi. Attiecīgais mugurkaula posms sāk palikt līdzīgs kāpnēm, nevis stumbram.

Slimības simptomi – sāpes muguras lejas daļā, kādreiz tās var atstaroties uz apakšējām ekstremitātēm. Skriemelis, kurš ir nobīdījies, var saspiest nervu saknītes, kuras atiet no muguras smadzenēm un izraisīt stipras sāpes.

Behtereva slimība

Šī slimība visbiežāk ir sastopama vīriešiem, gan padzīvojušiem, gan jauniem. Sievietes sastāda tikai sesto daļu slimnieku, kuri slimo ar šo slimību.

Šī slimība izpaužas kā stīvs, sāpošs mugurkauls, smeldzīga sāpe gurnu rajonā un pastāvīgi sasprindzināti muguras muskuļi. Iemesls – locītavu un muskuļu audu iekaisums. Tā ir hroniska, progresējoša slimība, jo vienreiz ķērusies pie mugurkaula, tā neliks mierā arī kaklua un krūšu rajonu. Šī slimība ir sastopama diezgan reti.

Vēzis

Aptuveni 0,7% pacientu, kuri sūdzas par sāpēm mugurā, tiek atklāts ļaundabīgais audzējs. Tas var būt vēzis, kurš ir lokalizējies mugurkaula rajonā, vai arī audzēji, citos orgānos, kuru metastāžu izraisītās sāpes sajūtam jostas vietā. Statistika liecina, ka tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti.

Mugurkaula infekcijas saslimšanas

Viens no visretākajiem, sāpošas muguras, iemesliem (0,01%). Parasti infekcija sākas nevis no mugurkaula, bet no citām ķermeņa daļām, bet līdz mugurkaulam nonāk, piemēram, caur urīna izvadkanālu. slimību pavada augsta temperatūra, bet tas nenozīmē, ka augsta temperatūra un sāpes jostas vietā liecina par mugurkaula infekciju, tā var būt visparastākā gripa, kurai ir tieši tādi paši simptomi.

Medicīna mūsdienās ir dārgs prieks un ne visi var to atļauties, bet ņemot kredītu “бързи кредити онлайн” , pat ja tas ir bez vienošanās “кредит без трудов договор”, mēs visi varam atļauties izārstēt lielāko daļu no mūsu slimībām.

Kā izvairīties no gremošanas sistēmas traucējumiem?

Gremošanas sistēmas traucējumi ir viena no problēmām, ar kurām saskaras ļoti daudzi, turklāt samērā bieži. Vairumā gadījumu mēs paši pie tā esam vainīgi, jo pārslogojam savu vēderu vai nu nepareizas ēšanas, vai kādu citu iemeslu dēļ, tomēr ar gremošanas traucējumiem ir jābūt uzmanīgam, jo tas var liecināt arī par daudz nopietnākām saslimšanām.

Kā jau tika minēts, viens no visbiežākajiem gremošanas sistēmas traucējumu izraisītājiem ir vienkārša nepareiza ēšana. Parasti nepareiza ēšana nozīmē ļoti smagu un organismam grūti pārstrādājamu ēdienu lietošana lielos daudzumos. Noteikti lielos daudzos nevajag ēst gaļu, balto miltu izstrādājumus, treknus produktus utt. Kuņģis, zarnas un citi gremošanas sistēmas orgāni vienkārši nevar tikt galā ar visu šo uzņemto ēdienu un vēders sāk atteikties strādāt. Parasti tā sekas ir pasliktināta vēdera izeja, vēdera pūšanās vai sliktākajā gadījumā slikta dūša un vemšana. Ja tomēr nevēlaties atteikties no šādiem ēdieniem, vismaz ēdiet tos saprātīgos daudzumos un kārtīgi sakošļājiet, lai pārējiem gremošanas sistēmas orgāniem būtu jāveic pēc iespējas mazāk darba.

Otrs populārākais nepareizas ēšanas gadījums ir tieši pretējs – pārāk liela augļu un dārzeņu lietošana uzturā. Šie produkti satur ļoti daudz ūdens, līdz ar to mīkstina vēderu. Vienmēr jāatceras, ka pārāk viegls ēdiens arī nav labs risinājums. Ir nepieciešams uzņemt visas uzturvielu grupas un augļi vai dārzeņi vieni paši to nevar nodrošināt. Protams, šādus produktus var ēst un tas pat ir ieteicams, bet ēdienkarti jāpapildina arī ar citiem produktiem. Ieteicams, lai šie produkti būtu vēderu cietinoši, kā, piemēram, rīsi.

Vēl viens populārs nepareizas ēšanas gadījums ir vecu produktu lietošana uzturā. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot uzturā pārtiku, kurai ir beidzies realizācijas termiņš. Pat tad ja tai nav vizuālu vai kādu citu manāmu pazīmju, ka produkts ir bojāts, to nevajadzētu ēst. Vecā pārtikā var būt baktērijas, sēnītes vai citi mikroorganismi, kas nav uzreiz pamanāmi, bet var izraisīt gremošanas traucējumus vai pat ļoti nopietnas infekciju slimības. Noteikti izmetiet visus produktus, kuriem ir beidzies realizācijas termiņš, lai jūs pats vai kāds cits tos nejauši neapēstu.

Vēl noteikti jāpievērš uzmanība ēdiena termiskajai apstrādei. Piemēram, produkti, kas tiek patērēti svaigā veidā pirms lietošanas noteikti ir kārtīgi jānomazgā, lai pārliecinātos, ka uz tiem neatrodas nekādi mikroorganismi, ķimikālijas vai vienkārši netīrumi, kas var izraisīt vēdera darbības traucējumus. Gaļas produkti noteikti ir jāapstrādā tā, lai visi mikroorganismi, kas tajā varētu atrasties, tiktu iznīcināti. Piena produktus ir nepieciešams pasterizēt. Īsāk sakot, ja pastāv iespēja, ka produkti satur kaut ko organismam nevēlamu, ir jāatrod veids kā tos iznīcināt. Arī nepareizi apstrādāts ēdiens var izraisīt ne tikai vienkāršus gremošanas sistēmas traucējumus, bet arī nopietnas saslimšanas.

Gadījumā ja jūsu ēdiens tiek pienācīgi apstrādāts un ēdienkarte ir sabalansēta, bet vienalga izjūtiet diskomfortu pēc ēšanas, tas var liecināt par nopietnākām problēmām. Ir jāprot atšķirt gadījumus, kad gremošanas traucējumus izraisa nepareizu pārtikas produktu lietošana nepareizos daudzumos un kad hroniskas saslimšanas. Piemēram, dedzināšana kuņģī var liecināt par gastrītu, kas noteikti ir laicīgi jāārstē. Diemžēl ilglaicīga dedzināšana kuņģī vai vēdera sāpes var liecināt arī par vēl daudz nopietnākām saslimšanām, tāpēc, ja nevarat atrast nekādu izskaidrojumu diskomforta sajūtai vēderā, noteikti konsultējieties ar ārstu.

Kas var izraisīt galvassāpes un kā tās ārstēt?

Katrs no mums kaut reizi dzīvē ir izjutis galvassāpes. Vairumā gadījumu tās ir vieglas sāpes, kuras var novērt, iedzerot kādu pretsāpju līdzekli vai nedaudz paguļot, bet ne visas galvassāpes ir vienādas. Atkarībā no to izraisītāja un sāpošās audu daļas, galvassāpes var variēt no vieglas pulsēšanas līdz ilgām nepanesamām sāpēm. Lai zinātu, kā pareizi rīkoties un ar ko katra veida sāpes ārstēt, ir jāpārzina vismaz biežākie un nopietnākie galvassāpju veidi.

Kad mums sāp galva, rodas sajūta, ka sāp kāda smadzeņu daļa, taču tā nav. Smadzenes pašas nevar sāpēt, jo tajās nav nervu. Sāp audi vai citi orgāni, kas atrodas galvas augšējā daļā. Sāpēt var, piemēram, smadzeņu plēve, kaulu plēve, acis, ausis, audi, kas aptver skalpu, asinsvadi utt., ja tie kādā veidā tiek bojāti.
Visbiežāk sastopamās galvassāpes ir tās, ko rada garīga pārslodze. No šādām galvassāpēm bieži vien cieš un cilvēki, kas strādā garīgu darbu vai mācās. Sāpes parasti ir vieglas un trulas, bet var būt arī spēcīgākas. Vēl joprojām nav izskaidrots, kā tieši tās rodas anatomiski, proti, nav skaidrs, kura audu grupa vai orgāns tieši tiek bojāts un rada šīs sāpes. Populārākais ir uzskats, ka tie ir kala un skalpa muskuļi, taču, tā kā šīs sāpes var būt dažādas un tās var tikt izjustas dažādos galvas rajonos, šis apgalvojums arī varētu nebūt patiess. Katrā ziņā šāda veida galvassāpes ir viegli novēršamas ar pretsāpju medikamentu palīdzību. Ja jūs bieži jūtat vieglas galvassāpes, tad mēģiniet samazināt slodzi un stresu.

Galvassāpes bieži vien izraisa arī dažādas atkarības. Nav runa tikai par cigaretēm alkoholu vai narkotikām, bet arī tādiem ikdienas paradumiem, kā, piemēram, kafijas dzeršana vai arī pretsāpju līdzekļu lietošana. Tiesa gan, kamēr nodrošināsiet savu organismu ar atkarību izraisošajām vielām, viss būs kārtībā, bet kā izlaidīsiet kādu devu, var sākt sāpēt galva. Šīs sāpes rodas tāpēc, ka organisms vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt bez konkrēto vielu regulāras uzņemšanas. Parasti sāpes rada asinsvadu paplašināšanās. Sāpes var apkarot divos veidos – pievadot organismam nepieciešamās vielas, vai pārvarot sāpes līdz organisms aklimatizēsies un atradīs no šīm vielām.

Galvassāpes var radīt arī žokļa vai zobu bojājumi. Piemēram, nepareizs sakodiens, šķībi, vai bojāti zobi var radīt sāpes ne tikai pašā žokļa rajonā, bet arī galvas augšdaļā. Šīs sāpes rodas tāpēc, ka tiek nospiesti nervi žoklī, kas rada sāpes citu galvas rajonu apvidos. Tās var mazināt ar pretsāpju līdzekļiem, bet pašu problēmu tas neizārstēs. Ja jūs zināt, ka jums ir zobu vai žokļa bojājumi un bieži jūtat galvassāpes, vērsieties pie zobārsta, jo visticamāk tieši tas ir izraisījis šīs sāpes.
Diezgan izplatīts galvassāpju izraisītājs ir migrēna. Šīs galvassāpes ir jau daudz nopietnākas un nepatīkamākas, jo no tām ir ļoti grūti atbrīvoties. Migrēna ir lēkmju veida galvassāpes, kas parasti ir novērojamas tikai vienā galvas pusē deniņu, acu vai pieres apvidū. Migrēnu izraisa asinsvadu bojājumi jeb precīzāk to paplašināšanās, organisma izdalītu ķīmisku vielu ietekmē. Migrēnas lēkmju biežums katram ir atšķirīgs un arī sāpju stiprums visiem nav vienāds. Lēkmes ilgums var būt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām un šajā laikā papildus galvassāpēm var tikt novērota arī slikta dūša un gremošanas traucējumi, kā arī dažādu gaismas riņķu vai citu formu parādīšanās redzes laukā. Migrēna patiesībā ir ļoti komplicēta, jo to var izraisīt dažādi faktori. Visbiežāk tā ir iedzimtība, bet migrēnu reizēm izraisa arī hormonāli traucējumi. Ja jums ir galvassāpes, reizē ar citiem minētajiem simptomiem, noteikti vērsieties pie ārsta, jo migrēnas lēkmes var mazināt tikai ar specifisku medikamentu palīdzību, nevis vienkāršiem pretsāpju līdzekļiem.
Visi iepriekš minētie galvassāpju veidi nav tiešā veidā dzīvībai bīstami, taču galvassāpes var būt arī simptoms ļoti nopietnām, dzīvībai bīstamām slimībām.

Visbiežāk pirmais simptoms insultam ir tieši galvassāpes. Ja līdz ar galvassāpēm parādās reibonis, līdzsvara traucējumi, slita dūša, atmiņas zudumi vai paralīze, noteikti ir jāizsauc ātrā palīdzība, jo tas ver liecināt par trombiem vai asinsvadu plīsumiem smadzenēs.

Un ja sāp galva, labāk paņem kredītu (prestamos sin nomina) un nopērc zāles, nevis mokies!

Vai mūsdienu tehnoloģijas izraisa audzējus?

Jau sen ir izvirzīta hipotēze, ka mūsdienu modernās tehnoloģijas, jo īpaši mobilie telefoni, izraisa ļaundabīgus audzējus. Tas tiek balstīts uz radiāciju un elektromagnētiskajiem viļņiem, ko šīs ierīces izstaro. Radiācija tiešām var radīt dažādas šūnu mutācijas un DNS izmaiņas, bet vai tiešām šis apgalvojums ir patiess un mobilie telefoni ir tik pat bīstami kā kodolsprādzienu izdalītā radiācija? Līdz šim ir veikti vairāki pētījumi par šo tēmu, tomēr vēl joprojām rezultāti ir neviennozīmīgi.

Līdz šim lielākais veiktais pētījums par saikni starp mobilo telefonu lietošanu un smadzeņu audzēju izraisīšanu ir veikts Sidnejas universitātē. Tā ilgums bija 29 gadi un šajā laikā tika pētīta korelācija starp mobilo telefonu lietošanas apjomiem un smadzeņu audzēju konstatētajiem gadījumiem. Pētījuma rezultāti skaidri parādīja to, ka abiem šiem procesiem nav nekādas saistības. Šo 29 gadu laikā mobilo telefonu lietotāju skaits ir audzis par 80% punktiem. Ja mobilie telefoni tiešām izraisītu smadzeņu audzējus, arī šim rādītājam vajadzētu ievērojami augts, taču tā nav. Tiesa, smadzeņu audzēju diagnosticētais skaits gadu laikā tiešām pamazām aug, taču pētījam veicēji to skaidro ar medicīnas attīstību un iespējām precīzāk diagnosticēt audzējus. Pirms tam daudziem vecāka gada gājuma cilvēkiem smadzeņu audzēji netika diagnosticēti, tāpēc, ka līdzīgi simptomi ir arī citām slimībām, kas ir īpaši izteiktas senioriem. Mūsdienās ir ļoti vienkārši pārbaudīt, vai cilvēkam ir audzējs vai nav un tāpēc arī ir tik daudz diagnosticēto gadījumu.

Vēl viens fakts, kas pierāda, ka mobilie telefoni neizraisa audzējus ir veids, kā starojums var ietekmēt organismu. Cilvēki uzskata, ka neliela starojuma deva katru dienu pamazām var izraisīt audzējus, taču starojums ietekmē organismu uzreiz. Piemēram, nonākot vietā, kur ir izteikta radiācija, ar staru slimību saslimst uzreiz, nevis pēc kāda laika. Ja starojuma apjoms nav pietiekoši liels, lai kaitētu veselībai, tas arī nenotiks. Starojums organismā neuzkrājas, tas vai nu ietekmē veselību uzreiz, vai neietekmē vispār.

Ir pierādīts arī, ka elektromagnētiskais starojums, ko izdala mobilie telefoni nav tas pats starojums, kas tiek izraisīts kodolsprādzienos. Mīti par mobilo telefonu kaitīgo ietekmi uz veselību lielā mērā ir radušies tieši tāpēc, ka cilvēki nesaprot atšķirību starp šiem abiem starojuma veidiem. Elektromagnētiskā radiācija tiek iedalīta divos veidos – jonizējošā un nejonizējošā. Jonizējošā radiācija ir tā, kas izdalās kodolsprādzienu rezultātā un arī veicot rentgenu, bet nejonizējošā, savukārt, ir tā ko izdala dažādas saziņas ierīces. Jonizējošai radiācijai ir ļoti augsta frekvence, bet nejonizējošajai nav, tāpēc arī tā nenodara kaitējumu veselībai un neietekmē dzīvus organismus.

Tomēr, citu pētījumu rezultāti gan apstiprina saikni starp mobilo telefonu lietošanu un ietekmi uz organismu. Tiesa gan nav nopietnu pētījumu, kas apliecinātu tieši hipotēzi par audzēju rašanos, tomēr ir pierādīts, piemēram, tas, ka runājot pa telefonu ķermeņa un īpaši galvas temperatūra ievērojami mainās. Nav īsti skaidrs, kas tieši to izraisa, bet nevar noliegt, ka kas tāds tiešām varētu negatīvi ietekmēt veselību.

Par spīti visiem apjomīgajiem pētījumiem, vēl joprojām nevar pilnībā apgalvot, ka mobilie telefoni un citas tehnoloģijas neizraisa audzēju rašanos, tomēr nevar apgalvot arī pretējo. Katrā ziņā ikvienam tomēr vajadzētu ievērot piesardzību un bez vajadzības mobilos telefonus un citas ierīces, kas izstaro elektromagnētisko enerģiju, nevajadzētu nēsāt tuvu dzīvībai svarīgiem orgāniem un naktīs nevajadzētu novietot tuvu galvai. Drošība nekad nenāk par ļaunu.

Sauļošanās ietekme uz veselību

Vasara ir laiks, kad ikviens vēlas baudīt siltumu un saules starus. Normas robežās tas pat ir veselīgi, jo piegādā cilvēka organismam nepieciešam D vitamīna devu un uzlabo garastāvokli, bet pārmērīga sauļošanās var būt ne vien kaitīga veselībai, bet pat bīstama dzīvībai. Saules izdalītais ultravioletais starojums bojā ādas šūnas un ar laiku šie bojājumi var pāraugt ļaundabīgos audzējos.

Saule izdala trīs dažādu veidu ultravioleto starojumu – UVA, UVB un UVC. UVC starojumu gandrīz pilnībā absorbē ozona slānis un uz zemes tas nelielā daudzumā nonāk tikai vietās, kur veidojas ozona caurumi. UVB stari gan nelielā daudzumā nonāk uz zemes gandrīz visur. UVB stari parasti tiek absorbēti epidermā, tāpēc dziļākos ādas slāņus nebojā, bet atrašanās tiešos UVB staros var radīt ādas apsārtumu. UVA stari ir pilnībā sasniedz zemi un tie skar arī ādas dziļāko slāni – dermu. Tieša UVA staru ietekme veicina ādas novecošanos un jau minētos ādas bojājumus, kas var izraisīt arī ādas audzējus.

Iedegums, ko visi tiek ļoti vēlas iegūt, patiesībā nav nekas labs. Tā ir sava veida aizsarg reakcija, lai šie UV stari neradītu ādas bojājumus. Iedegumu veido dabīgs pigments – melanīns. Šis pigments ir ķermenī visu laiku, bet sauļojoties tas izdalās pastiprināti, jo tādā veidā āda tiek bojāta mazāk. Tas gan nenozīmē, ka pēc tam, kad ir izveidojies iedegums, jūs esat pilnībā pasargāts no turpmākās UV staru ietekmes. Saules stari vienalga var radīt apdegumus. arī pats iedegums ir viena no ādas bojājumu pazīmēm.

Vasarā saule spīd gandrīz katru dienu, līdz ar to pilnībā izvairīties no UV staru ietekmes ir gandrīz neiespējami, bet ir veidi, kā sevi pasargāt no ļoti intensīvas UV staru ietekmes. UV staru intensitāte visu laiku nav vienāda. Vislielākā tā ir tiešos saules staros vasaras pēcpusdienās, bet vēl to lielā mērā ietekmē saules staru atstarošanās un atrašanās vietas augstums. Piemēram, atrodoties uz ūdens saules stari atstarojas un līdz ar to UV stari ietekmē ādu vēl vairāk. Arī atrodoties augstu virs jūras līmeņa stari var ietekmēt ādu dziļāk. Ja atrodaties vietā, kur UV staru intensitāte ir augsta ir jāievēro piesardzības pasākumi. Pirmkārt jāizvairās no uzturēšanās tiešā saulē. Nekāda gadījumā nevajag doties sauļoties šādā laikā. Vēl ir ieteicams valkāt gaišu apģērbu ar garām piedurknēm, lai stari atstarotos un skartu pēc iespējas mazāku kailas miesas laukumu. Ieteicams valkāt arī cepuri un saulesbrilles, kā arī lietot pret apdeguma krēmu ar augstu saules aizsardzības faktoru (SPF).
Pārmērīga UV staru ietekme var izraisīt ne tikai vieglus ādas bojājumus un grumbas, bet arī nopietnas slimības. UV starojums negatīvi ietekmē arī acis un var attīstīties tāda slimība kā katarakta. Šī slimība izraisa lēcas duļķošanos, kas savukārt var izraisīt nopietnus redzes traucējumus un pat aklumu. Vislielākais drauds, protams, ir audzēju veidošanās. 90% ādas audzēju izraisītājs ir tieši dabīgo vai mākslīgo UV staru ietekme. Visbīstamākais no ādas vēža veidiem ir melanoma, bet ir arī ļoti daudzi citi ļaundabīgi ādas audzēji. Ādas audzēju gadījumā ļoti liela nozīme ir laicīgai diagnostikai, tāpēc, ja redzat kādus jaunus veidojumus uz savas ādas (zvīņainus pleķus, nepārejošas čūlas vai kreveles, augošas, neregulāras formas dzimumzīmes u.c.) noteikti vērsieties pie sava ģimenes ārsta vai dermatologa.

Tomēr saule veselību neietekmē tikai negatīvi. Saules gaisma ir organismam pat nepieciešama. Pirmkārt saules gaisma uzlabo pašsajūtu un nomierina. Tas varētu šķist tīrais sīkums, taču tā nav. Tieši saules gaisma ir tā, kas daudzus cilvēkus glābj no depresijas un nervu sabrukums. Ir pat pierādīts, ka vasaras sezonā samazinās ar depresiju slimojošo skaits, bet rudenī tas palielinās, jo samazinās saulaino dienu skaits. Vēl viena saules gaismas priekšrocība ir D vitamīna sintēze. D vitamīns ir vitāli nepieciešams normālai kaulu attīstībai un imūnsistēmas darbībai. Bez D vitamīna var attīstīties tāda kaulus deformējoša slimība kā rahīts, kā arī ievērojami samazināties ķermeņa aizsarg funkcija, kas var novest pie dažādām infekciju slimībām.

Saules stari var mums palīdzēt uzlabot veselību, bet ir jāievēro piesardzības pasākumi. Pilnīgi pietiek ar 5 līdz 15 minūšu atrašanos saulē pāris reizes nedēļā, lai saņemtu nepieciešamo D vitamīna devu un vieglu, veselīgu iedegumu.

Kas izraisa nogurumu?

Daudzi veseli cilvēki guļ vismaz astoņas stundas diennaktī, bet vienalga dienas laikā jūt nepārvaramu nogurumu. Tas bieži vien negatīvi ietekmē darbaspējas un pat pazemina dzīves kvalitāti. Šādam nogurumam var būt dažādi iemesli, bet ļoti bieži tos izraisa vienkārši ikdienas paradumi, kurus var pavisam vienkārši mainīt.

Populārākais iemesls parasti ir fizisko aktivitāšu trūkums. Tas ir īpaši izteikts tiem cilvēkiem, kuriem ir sēdošs darbs. Varētu šķist, ka nogurumu rada tieši sportošana, jo pēc treniņa vienmēr jūtams spēka trūkums, bet mazkustīgs dzīvesveids rada pastāvīgu nogurumu. Tas notiek tāpēc, ka ķermenis pierod pie šāda režīma. Jo mazāk cilvēks kustās, jo vājāks kļūst un mazāk spēj paveikt. Ne velti sportisti trenējas visu laiku, nevis tikai pirms sacensībām. Taupīt laiku uz fiziskajām aktivitātēm noteikti nedrīkst. Labāk gulēt 7 ar pusi stundas, astoņu vietā un pus stundu kārtīgi izkustēties. Treniņam nav obligāti jābūt ļoti aktīvam. Pietiks arī ar vidēji ātru vai ātru pastaigu. Ja piekopsiet šādu rutīnu, jau pēc pāris dienām jutīsiet spēka pieplūdumu.

Ļoti būtisks faktors, lai pietiktu spēka un enerģijas ikdienas darbiem, ir kārtīgas brokastis. Tā ir būtiska enerģijas deva, jo, ja brokastis tiek izlaistas, vai arī tiek uzņemtas nepilnvērtīgas brokastis, ķermenim trūks uzturvielu, ko pārvērst enerģijā. Biežākie iemesli, kāpēc cilvēki neietur brokastis ir steiga vai apetītes trūkums uzreiz pēc pamošanās. Jau atkal varam ieteikt ziedot dažas minūtes no miega. Uzreiz pēc pamošanās izdzeriet glāzi ūdens, jo tas veicinās gremošanu un uzlabos apetīti. Ja esat ļoti aizņemts, varat visus brokastu komponentus novietot vienā vietā jau iepriekšējā vakarā, lai no rīta atliktu vien visu ātri pagatavot. Vislabāk no rīta ir uzņemt pilngraudu produktus, kā, piemēram, putru, un augļus vai dārzeņus. Nekādā gadījumā brokastis nedrīkst aizvietot ar kafiju, jo tas dos enerģiju pēc dažām minūtēm, bet vēlāk jutīsiet vēl lielāku nogurumu.

Vēl viena tipiska kļūda, ko pieļauj daudzi cilvēki ir miega zāļu, alkohola vai citu atslābinošu līdzekļu lietošana pirms miega. Cilvēki domā, ka tādā veidā spēs ātrāk iemigt un tāpēc nākamajā dienā jutīsies enerģijas pilni, taču tā diemžēl ne vienmēr notiek. Ne visi miega veicinātāji ir slikti, bet daudzi no tiem neļauj ieslīgt dziļajā miega fāzē. Šī fāze ir ļoti svarīga, jo tās laikā smadzenes apstrādā visu dienas laikā uzņemto informāciju. Ja cilvēkam šī fāze ir īsāka, tas nozīmē, ka miegs var būt būs ilgāks, bet ne pietiekoši kvalitatīvs. Ja vakaros nespējat iemigt, labāk iedzeriet kumelīšu, vilkābeles vai melisas tēju. Tās atslābinās ķermeni, bet neietekmēs miega fāzes.

Arī šķidruma trūkums organismā var izraisīt nogurumu. Pieaugušam cilvēkam dienā jāuzņem aptuveni 1 līdz 2 litri šķidruma, lai organisms spētu normāli funkcionēt. Neviena orgānu sistēma nedarbosies kā nākas, ja organismā nebūs pietiekoši daudz ūdens. Vislabāk ūdeni ir uzņemt tīrā veidā. Daudzi citi dzērieni ir urīndzenoši, kas tikai vēl vairāk pasliktinās situāciju.

Tomēr ne vienmēr enerģijas trūkumu izraisa tikai minētie paradumi. Tas var liecināt arī par nopietnām veselības problēmām. Ja enerģijas trūkums ir parādījies pēdējā laikā, kaut gan nekādi ikdienas paradumi nav mainīti, noteikti ir jāvēršas pie ārsta. Daudzas ļoti smagas slimības pielavās nemanot, ar ļoti nekonkrētiem simptomiem. Ja guļat pietiekoši daudz, kārtīgi ēdat un izkustaties, bet enerģijas vienalga nav, ir pamats nopietnām bažām.

Kas ir homeopātiskās zāles?

Cilvēkiem vēl joprojām ir ļoti vājas zināšanas par to, kas ir homeopātija. Daudzi vispār nezina, ko tas nozīmē, bet citiem ir maldīgs priekšstats par to, jo sabiedrībā bieži vien šāda veida medikamentus jauc ar tautas medikamentiem vai dziedniecības līdzekļiem. Mediķi, turpretī, par homeopātiskajām zālēm ir diezgan labi informēti un arvien biežāk tos iesaka saviem pacientiem.

Homeopātisko zāļu idejas autors ir vācu ārsts Zamuels Hānemans, 18. gadsimta beigās. Kā galveno homeopātijas pamatprincipu viņš izvirzīja to, ka līdzīgs ir jāārstē ar līdzīgu. Tas nozīmē, ka slimības ir jāārstē ar tādām zālēm, kas veselam cilvēkam izraisītu tādus pašus simptomus, kā šī slimība. Piemēram, drudzis ir jāārstē ar odzes indi, jo šī inde pati izraisa drudzi. Sākumā tas varētu šķist absurdi, bet tas darbojas.

Pašas zāles parasti tiek iegūtas tieši no dažādām dabā atrodamām indēm, piemēram, indīgiem augiem un dzīvniekiem, kuras tradicionālajā medicīnā neizmanto. Šīs indes mēdz būt pat ļoti spēcīgas un viens miligrams tās var izsaukt nāvi, taču homeopātiskajos preparātos tās ir ļoti nelielās koncentrācijas. Pastāv uzskats, ka mazāka aktīvās vielas koncentrācija zāles padara tieši efektīvākas. Viena no populārākajām homeopātisko zāļu iegūšanas metodēm ir atšķaidīšana. Tas notiek spirtam, ūdenim vai kādai citai vielai pārņemot aktīvās vielas īpašības. Parasti aktīvās vielas tiek ieliktas vienā traukā ar šķīdinātāju un tad aktīvi kratītas. Daudzi homeopāti skaidro, ka aktīvo vielu īpašības ūdens pārņem tieši tāpēc, ka tam ir īpašas spējas pievilkt un atcerēties citas vielas.

Mūsdienās uz gandrīz visiem legāli nopērkamajiem homeopātiskajiem preparātiem ir norādīts tas, kā ir atšķaidītas šīs vielas, bet tas tiek norādīts diezgan sarežģītā veidā. Ir divu dažādu veidu atšķaidījuma skalas – D un C. Pēc C skalas atšķaidījuma proporcija ir 1:100. Tas nozīmē, ka ja uz iepakojuma vai instrukcijā ir norādīts 1C, tad proporcija ir 1:000, kur 1 ir aktīvā viela, bet 100 ir šķīdinātājs. Attiecīgi 2C nozīmē, ka proporcija ir 1:10000, 3C – 1:1000000 utt. D skalā proporcija ir 1:10, tātad 1D nozīmē, ka viela ir atšķaidīta proporcijā 1:10, 2D – 1:100, 3D – 1:1000 utt. Pie atšķaidījuma 26D jeb 13C preparātā nebūs sastopama neviena aktīvās vielas molekula. Ja zālēm atšķaidījums pārsniedz šos lielumus, zāles nebūs efektīvas.

Kaut arī homeopātiskās zāles tiešām bieži vien tiek iegūtas no dabā sastopamiem augiem, tas nav tas pats, kas zāļu tējas vai citi augu preparāti. Parastie augu preparāti netiek atšķaidīti tādos daudzumos, turklāt tie pēc savas iedarbības un ideoloģijas ir daudz līdzīgāki tradicionālās medicīnas preparātiem. Homeopātijas idejas tradicionālā medicīna neatbalsta un pat noliedz. Zinātnieki homeopātisko zāļu iedarbību skaidro ar to, ka slimnieki notic šo zāļu iedarbībai un ar domu spēku sevi motivē atveseļoties, bet fiziku aktīvo vielu iedarbību viņi noliedz.

Tomēr pētījumu rezultāti liecina, ka taisnība ir homeopātijas piekritējiem. Proti, pētījumos, kur daļai slimnieku doti homeopātiskie medikamenti, bet daļai medikamenti bez aktīvo vielu klātbūtnes, veselības uzlabojumus novēroja tikai tai grupai, kas lietoja īstus homeopātiskos medikamentus.

Homeopātiskās zāles ir drošas, tām gandrīz nekad nav blakus parādību un arī to efektivitāte ir pierādīta. Ja nevēlaties katras sīkākās saslimšanas dēļ lietot spēcīgus medikamentus, lūdziet savam ārstam ieteikt piemērotus homeopātiskos preparātus. Jāatceras, ka arī homeopātiskie medikamenti tomēr ietekmē veselību, tāpēc bez ārsta ziņas tos lietot nedrīkst.

Kā stiprināt imunitāti ar dabīgiem preparātiem?

Stipra imunitāte ir viena no lielākajām vērtībām, jo tas nozīmē, ka iespēja saslimt ar dažādām kaitēm ir minimāla. Mūsdienās tiek reklamētas visdažādākās zāles un uztura bagātinātāji, kuri stiprina imunitāti. Liela daļa no tiem izpilda savu mērķi, bet tajā pašā laikā var nodarīt ļaunumu veselībai kādā citā veidā, piemēram, bojājot aknas vai nieres. Par laimi tādu pašu efektu var panākta arī ar ļoti daudziem dabīgiem līdzekļiem, turklāt bez izteiktām blaknēm.

Tiesa gan viss nav tik vienkārši kā varēt šķist. Imunitāte nav kas tāds, ko var uzlabot ar kādu konkrētu preparātu. Lai saprastu kā imunitāti var stiprināt, ir jāzina, kas imunitāte vispār ir? Pēc definīcijas imunitāte ir spēja atvairīt dažādus, ķermenim nevēlamus bioloģiskos organismus un citas nevēlamas izmaiņas dažādu orgānu un orgānu sistēmu darbībā. Šo imunitāti veido baltie asins ķermenīši jeb leikocīti un citas olbaltumvielas, kas uzbrūk šim nevēlamajam svešķermenim vai nelabvēlīgajam procesam cilvēka organismā. Pie imūnsistēmas orgāniem pieskaitāmi arī limfmezgli, liesa un mandeles, jo tie izdala sekrētus, kas spēj pasargāt cilvēku pret saslimšanām, tomēr vēl joprojām nav zināmi visi imūnsistēmas komponenti cilvēka ķermenī. Tas ļoti sarežģī imunitātes stiprināšanas iespējas, tomēr ir iespējams stiprināt tos orgānu, kuru iesaiste imūnsistēmā ir skaidri zināma, kā arī lietot uzturā produktus, kuriem pašiem piemīt spēja iznīcināt negatīvos svešķermeņus.

Pirmais produkts, kas labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu ir visiem labi zināmais ķiploks. Šī auga spēju pasargāt pret slimībām, cilvēki zina jau ļoti sen, bet ne visi spēj izskaidrot, kā tas darbojas. Ķiplokos ir dažādi organiski savienojumi, kuriem, iedarbojoties savā starpā, tiek veidotas vielas, kas spēj cīnīties pret baktērijām un sēnītēm. Tas arī ir iemesls, kāpēc ķiplokus iesaka ēst gripas laikā, tomēr ir pierādīts, ka daudz veiksmīgāk ķiploki spēj palīdzēt samazināt holesterīnu un normalizēt asinsspiedienu, nevis cīnīties ar gripu.

Medus un citi bišu produkti lieliski spēj gan cīnīties ar mikrobiem, gan iekaisumiem. Medū ir ļoti daudz cilvēka organismam nepieciešamu minerālvielu, vitamīnu un dažādu citu vērtīgu organisko savienojumu. Ir pierādīts, ka apēdot aptuveni vienu ēdamkaroti cukura dienā, samazinās iespēja saslimt ar vīrusu infekcijām, turklāt medus var tikt izmantots ne tikai imunitātes stiprināšanai, bet arī kā zāles, gadījumos, kad slimība jau ir jūs pieveikusi. Vēl medu un propolisu var izmantot kā ziedi, dažādām brūcēm, jo tam piemīt brūces dziedējošs efekts. Ar medus lietošanu gan nedrīkst pārspīlēt, jo tas satur ļoti daudz cukura.

Vistiešākajā veidā imunitāti stiprina dzērvenes. To sastāvā esošās šķiedrvielas, vitamīni un organiskās skābes darbojas kā nelabvēlīgo svešķermeņu apkarotāji. Dzērvenes spēj iznīcināt vīrusus, baktērijas un sēnītes, jo tās satur dabīgos konservantus. Ne velti dzērvenes var glabāties visu ziemu bez jebkādas apstrādes, nepelējot un nepūstot. Dzērvenes arī spēj izārstēt dažādas urīnceļu saslimšanas. Dzērvenes nav obligāti jāēd neapstrādātas. Tik pat vērtīgas, kā svaigas ogas ir arī dzērveņu sukādes, ievārījumi un dzērieni, tikai tie nedrīkst būt pārāk cukuroti.

Arī ingvers spēj gan pasargāt, gan ārstēt. Līdzīgi kā dzērvenēs esošās vielas, arī ingvera organiskie savienojumi spēj uzbrukt organismā nonākušiem, nelabvēlīgiem mikroorganismiem, bet to, ka ingvers ārstē saaukstēšanās slimības un iekaisumus, daudzi noteikti ir pārbaudījuši praksē. Nav labākas zāles pret kakla iekaisumu, kā ingvera tēja vai uzlējums, jo ingverā esošās vielas iznīcina baktērijas, kas dzīvo kaklā un izraisa šīs sāpes.

Kā sevi pasargāt no sirds un asinsvadu slimībām?

Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis, gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Latvijā, pēdējo gadu laikā, tie ir aptuveni 55% no visiem mirušajiem, bet Eiropā aptuveni 40%. Bēdīgākais šajā statistikā ir tas, ka atšķirībā no daudzām citām slimībām, ar kardiovaskulārajām slimībām cilvēki bieži vien sirgst tikai tāpēc, ka pienācīgi nerūpējas par savu ķermeni. Ja vien cilvēki ikdienā vairāk piedomātu pie saviem paradumiem un sāktu dzīvot veselīgāk, šo īpatsvaru varētu ievērojami samazināt. Noteikti ņemiet vērā sekojošos padomus, lai samazinātu iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Pirmkārt, ir jārūpējas par savu figūru. Liekais svars neietekmē tikai ārējo izskatu, tam ir ļoti liela ietekme uz sirds un asinsvadu veselību. Patiesībā liekais svars ir labākais indikators, pēc kura var noteikt, vai esat kardiovaskulāro saslimšanu riska grupā. To, kāds ir normāls svars, visvieglāk var noteikt, aprēķinot ķermeņa masas indeksu. To var aprēķināt dalot savu ķermeņa svaru kilogramos ar ķermeņa garumu metros, kas kāpināts kvadrātā. Ja iegūtais cipars ir robežās no 18,5 līdz 24,9, jums ir veselīgs svars. Ja cipars ir mazāks, tad svars nepietiekams un jums var draudēt dažādas citas saslimšanas, bet ja cipars ir lielāks, jums ir liekais svars un pastāv liela iespējas saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām. Tomēr ķermeņa masas indekss nav vienīgais rādītājs. Īpaši jāuzmanās tiem cilvēkiem, kuriem tauki uzkrājas vidukļa daļā.

Ja jūsu ķermeņa masas indekss pārsniedz normu, jāsāk rīkoties. Pirmā lieta, kas jāievēro, ir pareiza diēta. Dieta nebūt nenozīmē ekstrēmu badošanos. tas nozīmē veselīgu un sabalansētu ēdienu patērēšanu. Labākais variants būtu doties pie uztura speciālista, kurš palīdzēs sastādīt katram cilvēkam piemērotu ēdienkarti, ņemot vērā gan nepieciešamību veselīgā veidā nomest svaru, gan individuālās vajadzības, kā, piemēram, alerģijas un ēdiena gaumi. Ja tomēr nevēlaties doties pie speciālista, atcerieties, ka ir jāizvairās no trekniem, ceptiem ēdieniem, cukurotiem ēdieniem un sālītiem ēdieniem. Galvenās uzturvielu grupas, kas jāpatērē ir graudaugi, augļi un dārzeņi. Nelielos daudzumos uzturā jālieto arī liesa gaļa un citi dzīvnieku izcelsmes produkti. Pēc iespējas vairāk vajadzētu atturēties no produktiem, kas satur daudz ogļhidrātu. Papildus visam minētajam ir arī jādzer daudz ūdens.

Bez ēšanas, liela uzmanība jāpievērš arī fiziskajām aktivitātēm. Būtu ieteicams veikt kardiovaskulāros treniņus vismaz 30 minūtes dienā. Ja tas nav iespējams, varat arī treniņu skaitu samazināt, bet tas vienalga ir jādara regulāri. Pie kardiovaskulārajiem treniņiem ir pieskatāma, piemēram, skriešana, peldēšana un braukšana ar velosipēdu, ātra iešana, nūjošana utt. Šādas aktivitātes efektīvi dedzina kalorijas un uzlabo sirdsdarbību.
Lai sirds būtu vesela noteikti jāatsakās arī no cigaretēm un alkohola. Smēķēšana var izraisīt ne vien sirds slimības, bet arī plaušu vēži. Tas ir nāvējošs ieradums, no kura jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk. Arī neregulāra smēķēšana negatīvi ietekmē veselību. Alkohols nav tik bīstams, bet ar to nevajag aizrauties. Glāze sarkanvīna reizi nedēļā sirdij var nākt pat par labu un uzlabot asinsriti, bet nekādā gadījumā alkoholu nedrīkst lietot lielos daudzumos. Atļautais daudzums dienā ir 500ml alus, 150ml vīna vai 40ml stiprā alkohola.

Vēl noteikti ir jāvelta pienācīgi daudz laika kvalitatīvam miegam un atpūtai. Ieteicams gulēt vismaz 7 stundas diennaktī, lai smadzenes varētu apstrādāt visu uzņemto informāciju un jūs varētu uzņemt jaunu enerģiju. Sevis pārpūlēšana ir sākums ne tikai sirds un asinsvadu slimībām, bet arī ļoti daudzām citām saslimšanām.

Kā izvairīties no infekciju slimībām?

Kad uzliesmo kāda infekciju slimība, visa sabiedrība satraucas par to. Satraukumam šādās situācijās tiešām ir pamats, jo infekciju slimības ir ļoti lipīgas. Ar tām var inficēties pilnīgi jebkurš, ja vien pret tām nav mākslīgi vai dabīgā ceļā izveidojusies imunitāte. Mākslīgo imunitāti var iegūt vakcinējoties, bet vakcīnas ir pieejams tikai pret ļoti nelielu daļu no visām infekciju slimībām. Pilnībā sevi pasargāt no saslimšanas nav iespējams, bet ir vairāki veidi, kā saslimšanas iespēju samazināt līdz minimumam.

Lai zinātu, kā no infekciju slimībām izvairīties, sākumā ir jāsaprot, kas tās īsti ir un kā tieši ar tām var inficēties. Pēc būtības infekciju slimības ir dažādu organismu izraisīti konkrētu orgānu darbības traucējumi. Šie slimības izraisoši organismi ir, piemēram, baktērijas, vīrusi, sēnītes vai parazīti. Šādi organismi ir satopami it visur, bet ne visi no tiem nodara ļaunumu citiem organismiem, turklāt arī daudzi slimības izraisošie organismi nav cilvēkiem bīstami, jo imūnsistēma ar tiem viegli tiek galā. Gandrīz visas infekciju slimības ir lipīgas jeb nododamas citiem. Tas var notikt dažādos veidos. Visbiežāk infekciju slimības tiek nodotas tiešā veidā, caur dažādiem ķermeņa izdalījumiem, piemēram, siekalām, asinīm, spermas utt., bet dažas tiek nodotas arī netiešā veidā, caur citiem organismiem, piemēram, insektu vai dzīvnieku kodumiem. Vēl inficēšanās var notikt arī ēdot neapstrādātu vai nepareizi apstrādātu pārtiku un dzerot ūdeni, kurā mitinās slimības izraisošie organismi. Katra infekcijas slimība izpaužas citādāk, bet parasti novērojams drudzis, gremošanas traucējumi, nogurums un muskuļu sāpes. Vairums no tām ir diezgan viegli pārslimojamas, bet tās var izraisīt ļoti nopietnus orgānu vai orgānu sistēmu traucējumus, tāpēc noteikti iz jāzina kā sevi maksimāli pasargāt.

Pirmais un svarīgākais padoms – vienmēr mazgājiet rokas. To noteikti būsiet dzirdējuši jau iepriekš un ne reizi vien, bet tas tiešām ir labākais un vienkāršākais veids kā sevi pasargāt no inficēšanās. Nevajag pret šo ieteikumu izturēties pavirši. Rokas tiešām ir jāmazgā katru reizi, kad esat bijis ārpus savas dzīvesvietas. Pat tad ja aizejat tikai līdz vietējam veikalam, pēc tam ir jānomazgā rokas, jo jūs neverat zināt, kurš pirms tam ir pieskāries tām pašām lietām, kurām jūs. Pats svarīgākais ir nomazgāt rokas pirms ēšanas un svarīgi ir to darīt pareizi. Ja mazgājat rokas kādā sabiedriskā vietā, ir ļoti svarīgi atcerēties, ka pēc roku mazgāšanas nedrīkst aizgriezt krānu ar tikko nomazgātajām rokām. Tas jādara ar salveti, lai no jauna nesaskartos ar slimību izraisošajiem organismiem.

Vēl viens ieteikums ir vakcinēties pret visām infekciju slimībām, pret kurām ir pieejamas vakcīnas. Tas gandrīz pilnībā izslēdz risku saslimt ar konkrētajām infekciju slimībām. Daudzi izvēlas nevakcinēties, jo baidās no komplikācijām, bet mūsdienu medicīnā, smagas komplikācijas ir sastopamas ļoti reti. Tieši vakcīnas ir izskaudušas daudzas ļoti nopietnas slimības, kas laupījušas neskaitāmas dzīvības, kā, piemēram, bakas un mēris.

Svarīgi ir arī pareizi apstrādāt un uzglabāt pārtiku. Pirms svaigu pārtikas produktu lietošanas tie noteikti ir kārtīgi jānomazgā. Piemēram, uz augļiem un dārzeņiem var atrasties ļoti daudz dažādu mikroorganismu, tāpēc ir svarīgi, pirms ēšanas, tos nomazgāt. Arī gaļā un citos dzīvnieku izcelsmes produktos, kas nav pareizi termiski apstrādāti var būt šie organismi, jo īpaši parazīti, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst lietot uzturā neapstrādātu vai nepasterizētu dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Arī ēdiena uzglabāšanai ir jāpievērš liela vērība, jo siltumā ātri vien savairojas baktērijas un sēnītes. Vienmēr piedomājiet, vai tas ko ēdat ir tīrs un drošs.
Svarīgi ir arī nodarboties ar drošu seksu. Ja neesat pārliecināts, ka seksa partnerim nav kāda infekciju slimība, noteikti izsargājaties, lietojot prezervatīvus, jo tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no inficēšanās. Arī skūpstīšanās ar ne pārāk labi zināmiem cilvēkiem nav ieteicama, jo arī siekalās var atrasties slimību izraisītāji.

Nekad neizmantojiet citu cilvēku kosmētiku vai higiēnas preces, kā, piemēram, dvieļus, skuvekļus, zobu birsti, ķemmi, lūpu krāsu un jebko citu, kas ir atradies tiešā kontaktā ar kāda cita ķermeņa izdalījumiem. Arī citu cilvēku glāžu un galda piederumu izmantošana nav ieteicama, ja tie pirms iepriekšējās lietošanas reizes nav mazgāti siltā ūdenī.